Asinsvadu ultraskaņas diagnostika

Asinsvadu ultraskaņa un doplerogrāfija: kad izmeklējums tiešām nepieciešams

Publicēts 2026. gada 15. augustā · Atjaunots 2026. gada 21. oktobrī · Grand Medical, Rīga

Galvas un kakla asinsvadu ultraskaņa un doplerogrāfija Grand Medical klīnikā

Asinsvadu ultraskaņas izmeklējums jeb doplerogrāfija palīdz ārstam novērtēt asinsriti konkrētā zonā: galvas un kakla, roku vai kāju asinsvados. Izmeklējums var parādīt asinsrites īpatnības, sašaurinājumus, asinsvadu paplašinājumus, aterosklerotiskas izmaiņas un dažus vēnu darbības traucējumus.

Tomēr asinsvadu ultraskaņa nav universāla “visa organisma pārbaude”, un tā nav veids, kā patstāvīgi izslēgt insultu, infarktu vai jebkuru citu asinsvadu slimību. Piemērotāko izmeklējamo zonu izvēlas pēc sūdzībām, riska faktoriem un ārsta ieteikuma.

Svarīgi: ja pēkšņi parādās vājums vai notirpums ķermeņa vienā pusē, runas traucējumi, stipras sāpes krūtīs, izteikts elpas trūkums, samaņas zudums, kā arī pēkšņas stipras sāpes un tūska ekstremitātē — negaidiet pierakstu uz ultraskaņu. Nekavējoties zvaniet 113 vai 112.

Kad var būt ieteicama asinsvadu doplerogrāfija

Ārsts var ieteikt izmeklējumu, ja ir sūdzības, asinsvadu slimību riska faktori, agrāk pārciestas slimības vai nepieciešama novērošana pēc ārstēšanas.

Svarīgi ņemt vērā paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu, pārciestu insultu vai infarktu, asinsvadu slimības un agrīnu sirds un asinsvadu slimību gadījumus ģimenē.

Ne katrs reibonis, galvassāpes vai nogurums ir saistīts ar asinsvadiem. Šiem simptomiem ir daudz cēloņu, tāpēc lēmums par izmeklēšanu jāpamato ar klātienes konsultāciju un kopējo klīnisko ainu.

Galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija

Galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfija ļauj novērtēt asinsriti lielajās artērijās, kas piedalās smadzeņu asins apgādē, un konstatēt izmaiņas izmeklēšanai pieejamajos asinsvados.

Izmeklējumu var būt lietderīgi pārrunāt ar ārstu, ja:

  • ir paaugstināts holesterīna līmenis un arteriāla hipertensija;
  • ir smēķēšana un cukura diabēts;
  • ir pārciests insults, pārejoša išēmiska lēkme vai asinsvadu operācija;
  • citos asinsvadu baseinos konstatēta ateroskleroze;
  • nepieciešama jau zināmu izmaiņu kontrole.

Doplerogrāfijas rezultāts neaizstāj neirologa vai kardiologa konsultāciju un neļauj pēc viena izmeklējuma novērtēt visus insulta cēloņus.

Roku asinsvadu ultraskaņa

Roku asinsvadu un vēnu doplerogrāfiju var nozīmēt pie vienpusējas tūskas, sāpēm, ādas krāsas vai temperatūras izmaiņām, aukstuma sajūtas, notirpuma, kā arī aizdomu gadījumā par vēnu vai arteriālas asinsrites traucējumiem.

Ārsts izvērtē artērijas, vēnas vai abas asinsvadu sistēmas — atkarībā no uzdevuma. Izmeklējuma veidu patstāvīgi izvēlēties nav obligāti: administrators vai ārsts palīdzēs orientēties.

Kāju asinsvadu dupleksā skenēšana

Kāju asinsvadu un vēnu doplerogrāfija tiek izmantota, lai novērtētu apakšējo ekstremitāšu arteriālo un vēnu asinsriti.

Izmeklējumu var ieteikt pie smaguma sajūtas un tūskas kājās, redzami paplašinātām vēnām, sāpēm ikru muskuļos staigājot, aukstuma sajūtas pēdās, ādas izmaiņām, kā arī kontrolei jau zināmu asinsvadu slimību gadījumā.

Pēkšņas vienpusējas tūskas un sāpju gadījumā kājā, it īpaši kopā ar elpas trūkumu vai sāpēm krūtīs, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kāju asinsvadu dupleksā skenēšana medicīnas centrā Grand Medical

Ko izmeklējums parāda — un ko tas neaizstāj

Ultraskaņas laikā ārsts novērtē pieejamo asinsvadu uzbūvi un asinsrites raksturu. Atkarībā no izmeklējamās zonas var redzēt sašaurinājuma, paplašinājuma, aterosklerotisku izmaiņu, vēnu atteces traucējumu pazīmes un citas īpatnības.

Taču doplerogrāfija neaizstāj asins analīzes, EKG, asinsspiediena novērtējumu, ehokardiogrāfiju vai speciālista konsultāciju, ja tās ir nepieciešamas. Ārsts salīdzina ultraskaņas rezultātu ar sūdzībām, apskates datiem un riska faktoriem.

Kā norit doplerogrāfija

Izmeklējumu veic caur ādu. Ārsts uzklāj kontaktgelu un secīgi apskata nepieciešamos asinsvadus ar ultraskaņas devēju. Metode neizmanto jonizējošo starojumu un parasti nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, tomēr konkrētam izmeklējumam labāk iepriekš, pierakstoties, precizēt ieteikumus.

Slēdziens palīdz noteikt turpmāko taktiku: pietiek ar novērošanu, nepieciešama speciālista konsultācija vai papildu diagnostika.

Ar ko sākt, ja vēlaties novērtēt asinsvadu riskus

Pie paaugstināta asinsspiediena, holesterīna, diabēta, smēķēšanas vai iedzimtas nosliece saprātīgi sākt ar kardiologa konsultāciju vai internista vizīti. Ja nepieciešams plašāks profilaktiskais plāns, var pārrunāt kompleksu veselības pārbaudi — check-up.

FAQ

Biežāk uzdotie jautājumi

Nē, universāla noteikuma nav. Izmeklējuma biežumu un nepieciešamību nosaka individuāli — pēc riska faktoriem, sūdzībām, anamnēzes un ārsta ieteikumiem.

Nē. Izmeklējums novērtē noteiktus asinsvadus un asinsriti, bet neizslēdz visus iespējamos insulta cēloņus.

Nosūtījums ne vienmēr ir obligāts, taču pie neskaidrām sūdzībām vispirms ir lietderīgi situāciju pārrunāt ar ārstu, lai izvēlētos piemērotu izmeklējuma veidu.

Ārsta konsultācija par asinsvadu doplerogrāfijas rezultātiem
Asinsvadu doplerogrāfija Rīgā

Vēlaties novērtēt asinsvadu stāvokli?

Ārsts palīdzēs izvēlēties izmeklējumu, kas atbilst jūsu sūdzībām un riska faktoriem.

Pierakstīties var arī, izmantojot Piearsta.lv vai eVeselībasPunkts.lv. Ja portālos nav piemērota laika — sazinieties ar klīniku.

Pieraksts

Pieteikties vizītei

Visātrāk — pieraksta portālā: tur redzami ārstu brīvie laiki. Ja šaubāties, pie kura speciālista vērsties, atstājiet pieteikumu vai zvaniet — palīdzēsim izvēlēties un pierakstīsim.

Pieraksts tiešsaistē

Ārstu brīvie pieraksta laiki pieejami pieraksta portālos. Ja neatradāt piemērotu laiku, sazinieties ar mums — palīdzēsim atrast risinājumu.

Nosūtot pieteikumu, jūs piekrītat personas datu apstrādes politikai.

EHOkardiogrāfija

27.01

Ar ehokardiogrāfijas izmeklēšanas metodi ir iespējams noteikt sirds iekaisuma pazīmes, asins plūsmas ātrumu un virzienu, novērtēt sirds vārstuļu stāvokli, lai diagnosticētu iedzimtas un iegūtas sirdskaites, noteikt sirds sistolisko un diastolisko funkciju, kā arī atklāt paaugstinātā asinsspiediena cēloni un izslēgt kardiomiopātijas iespējamību pēc pārslimotas vīrusa infekcijas.